Būvniecība un tehnoloģijas, 2. daļa

Dec - 10
2017

Būvniecība un tehnoloģijas, 2. daļa

Pavisam nemanot mūsu ikdienu aizvien vairāk sāk pārņemt dažādas tehnoloģijas. Tie ir mākslīgā intelekta algoritmi mūsu sociālajos tīklos, čata roboti interneta veikalos, interneta bankās un e-pārvaldē, ražošanā cilvēku darbs tiek aizstāts ar robotiem. Efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanas vārdā cilvēku darbu veic precīzas iekārtas. Darba tirgus nepārtraukti mainās.

Būvniecība robotu ieviešanas ziņā nav nekāds izņēmums. Ja runājam par būvniecību, tad to nosacīti varam sadalīt divās daļās- ražošana rūpnīcās un ražošana uz vietas būvobjektā. Apskatot plašāk būvkonstrukciju un būvmateriālu ražošanu rūpnīcās, mēs zinām nosaukt daudz un dažādas iekārtas, kas veic ražošanas procesu. Šīs iekārtas pamatā tomēr ir cilvēku instrumenti, kurus mēs vadām. Dažas no rūpnīcām ir gājušas tālāk un sasniegušas jaunas automatizācijas virsotnes. Piemēram Tekla programmā sagatavotu metāla konstrukciju modeli var padot uz gandrīz pilnībā automatizētu ražošanas līniju. No 3D modeļa iespējams iegūt visu nepieciešamo informāciju par konstrukciju ģeometriju un to sagatavot kā uzdevumu iekārtām. Speciāli izstrādāti algoritmi veic materiālu un procesu optimizācijas. Šī nav zinātniskā fantastika. Eiropā ir uzbūvētas jau vairākas šādas rūpnīcas. Ar automatizēto ražotņu modeli var iepazīties Voortman un citu iekārtu ražotāju mājaslapās.

Ražotnēm, kas strādā būvniecības sfērā ir vēl iespējas attīstīties automatizācija jomā, par piemēru ņemot autobūvi un aviāciju. Tieši šīs nozares ir ievērojami izvirzījušās automatizācijas ziņā un devušas būtisku ieguldījumu jaunu tehnoloģiju attīstībā. Būvniecības industrija var pārņemt tādas lietas kā noliktavu administrēšanas sistēmas (svītru kodi, QR kodi, skeneri, digitālā materiālu uzskaite, pasūtīšana), kvalitātes kontroles sistēmas (precīzi darba uzdevumi, svītrkodi, lāzera skeneri gatavajiem produktiem), robotu rokas precīzai dažādu procesu veikšanai (krāsošanai, metināšanai, stiegrojuma novietošana u.c.) un daudzas citas lietas.

Dažādu robotu uzstādīšana un ieviešana ražotnēs ir vienkāršāks uzdevums, kā to uzstādīšana būvobjektos. Rūpnīcās pamatā ir kontrolēti apstākļi telpās, kur iekārtām paredzēta fiksēta vieta vai fiksēts maršruts. Turpretī būvobjektos ir jāspēj piekļūt grūti pieejamām vietām augstumā, dziļumā vai šaurā vietā. Tāpat tie ir pakļauti laikapstākļu ietekmei- mitrumam, temperatūras svārstībām, UV iedarbei u.c. Gluži kā rūpnīcās, arī būvobjektos robotiem ir liels potenciāls. Iedomājieties metināšanas darbus 200m vai 400m augstumā virs zemes un robotu pielietošanai šo darbu veikšanai. Vai arī gluži pretēji, dziļūdens darbi naftas platformu būvniecībā.

Būvobjektos lietojamie roboti ir vēl agrīnā attīstības stadijā, taču aizvien vairāk uzņēmumu saskata potenciālu to attīstīšanā. Kā jau vēsture ir pierādījusi, ir jābūt ļoti ambicioziem mērķiem, lai radītu ko inovatīvu. Tā piemēram, NASA ir izstrādājusi konkursu 3D printēšanas tehnoloģiju izstrādei, lai varētu izdrukāt dzīvošanai piemērotas ēkas uz Mēness un Marsa. Teiksiet, ka tā ir zinātniskā fantastika? Varbūt atceraties līdzīgu konkursu pirms apmēram 10 gadiem par komerciāliem kosmosa lidojumiem? Šogad SpaceX kompānija ir tos uzsākusi, realizējot šo ambiciozo mērķi. Atgriežoties pie Zemei tuvākām tehnoloģijām – ēku drukāšanas, tad pamatā tiek izstrādātas betonam paredzētas iekārtas. Ēkas noturību panāk, drukājot betona režģus (guļus novietotas kopnes). Tehnoloģijai vēl ir daudz trūkumu. Šobrīd nav iespējams iestrādāt stiegrojumu, kā arī izdrukāt pārsegumus vai citus ēkas elementus bez atbalsta. Bez betona drukāšanas attīstās arī metāla drukas iekārtas. Amsterdamā tapis pirmais ar 3D printeri izdrukāts metāla tilts. Šis process pielīdzināms metināšanai. Arī citviet pasaulē uzņēmumi cenšas izstrādāts robotus sarežģītu metināšanas izstrādājumu veidošanai. Piemēram šis robots, kas sagatavo sarežģītas formas stiegrojuma sietu.

Lietošanai būvlaukumos ir pieejamas iekārtas mūru veidošanai. Caterpillar ir izstrādājis robotu ķieģeļu un bloku mūrēšanai. Ar šo iekārtu iespējams uzmūrēt 1000 ķieģeļu stundā, kas aptuveni atbilst divu kvalificētu mūrnieku dienas darbam. Mūrēšanas iekārtas pēc uzdevuma spēj nolasīt durvju un logu aiļu vietas, attiecīgi tās izpildot. Šī nebūt nav pirmā un vienīgā kompānija, kas izstrādājuši šādu robotu.

Pasaulē noteikti ir vēl daudz dažādu tehnoloģiju, kas izstrādātās būvniecības industrijai un daudzas vēl tiks radītas. Trešā un pēdējā šo rakstu sērijā apskatīsim vēl dažas no tām. Ja ir jautājumi par šo tēmu, vai interesē cita aktuāla būvniecības tehnoloģiju un BIM tēma, raksti mums!

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *