Tirgus ir samērā piesātināts ar dažādām BIM programmām ēku un būvju modelēšanai. Uz doto brīdi ir pieejams ap 50 sertificētām BIM programmām. Lielākā daļa no populārākajām programmām ir izstrādāta vai pieder kādiem no 4 lielajiem zīmoliem- Bentley, Autodesk, Graphisoft, Nemetscheck un Trimble.

Nevienu no programmu topa nevarētu saukt par labāk vai sliktāku, katrai ir kādas priekšrocības attiecībā uz pārējām un ir arī savi trūkumi. Izvēloties kādu no BIM programmām uzņēmumam būtu jāizvērtē ne tikai cenas jautājums, bet arī jāanalizē šī brīža tirgus situācija un tendences nākotnē. Piemēram, vai izvēlētās programmas izstrādātājiem ir ilgtermiņa plāni programmas attīstībai, un,  vai tā atbalsta jaunākos datu formātus, integrācijas ar citām programmām, kā arī citi jautājumi. Populārākās BIM programmas apkopotas tabulā. Ņemot vērā biežo programmu atjaunošanu, tabulā nav uzrādīti pilnie to nosaukumi, tāpat arī tabulā nav uzskaitīti visi šo kompāniju produkti uzskaitītajās sfērās.

Izpētot dažādu uzņēmumus piedāvāto produktu klāstu un papētot to vēsturi atklājas interesanti fakti. Daudzu gadu laikā uzņēmumi ir pārpirkti un apvienojušies veidojot jaunus zīmolus. Tas, ka dažādas programmas pieder vienai kompānijai, automātiski nenozīmē, ka tās ir pilnībā saintegrētas kopā un spēj nodrošināt izcilu būvniecības projekta darba plūsmu. Zināmi “robi“ integrācijās ir Nemetschek produktiem, savukārt Autodesk ir panācis ciešu savu programmu integrāciju. Dažādu programmu savstarpējā savietojamība negarantē labu projekta realizācijas rezultātus un tas nav vienīgais arguments par labu kādai programmas izvēlei.

Vienojošais gandrīz visām BIM programmām ir to apetīte pēc datora resursiem, tāpēc datortehnikai ir jābūt atbilstošai programmu prasībām. Tāpat kā pašas programmas tiek atjaunotas katru gadu vai pat biežāk, tā arī ir jādomā par datortehnikas atjaunošanu. No vienas puses tie ir papildus izdevumi, taču BIM rīku lietošana projektu realizācijā atmaksājas. Lielākā daļa programmu izstrādātāji  ir pārgājušas uz īres un apkalpošanas ikgadējām maksām, kas no vienas puses ļauj uzņēmumiem vieglāk operēt ar izmaksām, taču ilgtermiņā tas izmaksā dārgāk, ja salīdzina ar pastāvīgās licences vienreizēju iegādi. Viens no veidiem, kā uzņēmēji cenšas ietaupīt uz datorprogrammu izmaksām, ir atteikties no uzturēšanas abonementa. Tas parasti ietver sevī jaunākās programmas versijas, atjauninājumus un tehnisko atbalstu. Īstermiņā tas strādā, taču 3-4 gadu laikā programma ir novecojusi un to nevar saintegrēt ar dažādām platformām, citām programmām vai arī nav pieejami jaunākie failu formāti. Ilgtermiņā var zaudēt arī efektivitāti attiecībā pret konkurentiem, ja viņi izmanto jaunāko programmas versiju ar efektīvākiem risinājumiem. Programmu nodrošinājuma jautājums paliek katra uzņēmēja kompetencē, taču izvēlei krītot par labu kādai no BIM programmām, noteikti jāatceras par darbinieku kvalifikācijas celšanu. Izvēloties augstas klases programmatūras, tās būtu arī jāspēj izmantot par visiem 100%.

Ņemot vērā pieredzi Revit un Archicad lietošanā “BIM Management” mācību programmas ietvaros, tomēr vēlamies padalīties pirmajos iespaidos un salīdzināt abas programmas.

No apgūšanas viedokļa Revit liekas ārkārtīgi vienkārša programma, bet tam par iemeslu droši vien ir uzkrātās AutoCAD zināšanas. Atverot Revit pirmo reizi viss liekas pazīstams. Kā jau iepriekš pieminēts, Autodesk produkti ir cieši integrēti, arī dizaina un funkciju ziņā. Šāda sajūta gan neradās pirmo reizi atverot Archicad, bet pirmais iespaids bija mānīgs. Apgūstot programmas pamatus, likās, ka programma ir viegla (ar nozīmi pretēji “smagnējai”). Tās lietošana ir nepiespiesta un bieži vien intuitīva. Projekta struktūras (project tree) uzbūve abām programmām ir stipri līdzīga, ko nevar teikt par skatiem. Revit programmā var viegli palaist garām, ka vēlamais skats jau ir atvērts un dienas beigās vari tik konstatēt, ka esi atvēris ap 50 logiem. Archicad skatus grupē un tos ir ērtāk pārraudzīt. Revit ir daudz vairāk dažādi rīki ērtākai moduļa izstrādei un dažādu komplicētu ģeometriju izveidei, taču no otras puses nevarētu teikt, ka Archicad kaut kas pietrūkst. Mācoties un strādājot ar abām programmām paralēli, pie vienādiem projektiem, varēja viegli apjukt un sajaukt dažādas darbības. Bija interesanti salīdzināt, kas labāks vienai, un kas otrai. Kad abi ēku modeļi jau tuvojās finiša taisnei un bija pieblīvēti ar dažādiem datiem, sākās īstais pārbaudījums- ātrdarbība. Te gan jāpiemin, ka abi projekti tika realizēti caur šo programmu BIM serveriem. Izstrādājot visu ēku ģeometriju, modeļos varēja darboties vienlīdz labi, taču papildinot tos ar 3D mēbelēm, santehniku, virtuves iekārtām, pagalma labiekārtojumu u.t.t. sāka parādīties ievērojamas atšķirības. Šajā duelī uzvar Archicad, jo arī ar pilnība izstrādātu modeli ir iespējams ērti strādāt, rotēt modeli, atvērt dažādus skatus un sinhronizēt datus ar BIM serveri. Revit sinhronizācija brīžiem aizņēma pat 30 min, pretstatā Archicad. Arī skatu atvēršana un modeļa rotēšana bija smagnēja. Brīžiem bija sajūta ka vairāk tiek gaidīts uz programmu nevis strādāts. Šī Revit īpatnība nav noslēpums un arī nav izņēmums starp citām BIM programmām. Arī paši programmas izstrādātāji rekomendē lielus projektus sadalīt mazākos apjomos, tādejādi palielinot Revit darbības ātrumu. Līdzīgi sistēma ir izstrādāta arī Archicad.

BIM programmas izvēli nosaka vairāki faktori, kā piemēram darbības sfēra, projektu veidi un to realizācijas komandas, funkcionalitāte un cena. Izvēloties jebkuru no BIM programmām nevajadzētu pārāk mazu nozīmi piešķirt darbinieku apmācībai programmas lietošanā. Bieži no visām programmas funkcijām tiek izmantota tikai neliela daļa. Pārsvarā gadījumos iemesls nav praktiskā pielietojuma trūkums, bet gan nezināšana. Šajā saitē varat iepazīties ar papildus informāciju par BIM programmām.

Kādi faktori noteica tavu izvēli par labu konkrētajai BIM programmai?