BIM izpildes plāns

Nov - 12
2017

BIM izpildes plāns

Lai veiksmīgi realizētu projektu saskaņā ar BIM procesiem, nepieciešams skaidrs plāns un tā izpildes uzraudzība. Gan Latvijā, gan pasaulē diezgan bieži attiecībā uz plānošanu saka, ka tā ir puses no uzvaras. Un nevar tam nepiekrist. Plānošanas jēga ir izvērtēt iespējamos scenārijus, atrast optimālāko variantu un to realizēt. Tas ir process.

Ir cilvēki, kas apgalvo, ka plānošanai nav jēgas. Visu tāpat nevarot paredzēt, un rezultātā arī neko neplāno. Ir pilnīgi skaidrs, ka nekad visu nevarēs paredzēt un tāda arī nav plānošana pēc savas būtības. Ja skatāmies no vadības teorijas, tad būvprojekts būtu pieskaitāms pie projektiem (vadības perspektīva), taču ikdienas darbi katram no realizētājiem (darbinieku perspektīva) ir atkārtojoši- tātad procesi. Atkārtojošās darbības ir lieliski piemērotas optimizācijai un automatizācijai, un to plānošanas precizitāte ir augsta. Šāda duāla pieeja būvprojektiem patiesībā ir visefektīvākais veids to realizācijai, protams, ja tas tiek uz šādiem principiem vadīts.

BEP (BIM Execution Plan jeb latviski BIP- BIM Izpildes Plāns) bieži tiek izšķirti divi veidi. Pirmais ir pārdošanas jeb konkursa stadijas, bet otrais projekta realizācijas laika BIM izpildes plāns.

BEP pārdošanas (konkursa) stadijā var palīdzēt projekta attīstītājam korektāk izvērtēt potenciālos projekta dalībniekus un to spējas realizēt attiecīgo projektu atbilstoši BIM procesiem. BEP šajā stadijā sastāv no informācijas par plānoto projektu un projekta dalībnieku anketēšanas. Projekta informācijā tiek ietvertas projekta attīstītāja prasības kāda informācija un kādā veidā ir piegādājama, kādi standarti un prasības ir jāievēro projekta realizācijas laikā un protams tehnisko informāciju. Anketās jautājumi var mainīties atkarībā no projekta specifikas, bet liela daļa ir nemainīgi, piemēram:

  • Vai potenciālais projekta dalībnieks spēj izpildīt projekta attīstītāja prasības;
  • Vai attiecīgajam projektētājam, ražotājam vai būvniekam ir atbilstoši resursi projekta realizācijai;
  • Vai projekta dalībnieki spēj strādāt ar attiecīgām programmām un IT risinājumiem;
  • Vai potenciālajiem projekta dalībniekiem ir atbilstoša kompetence
  • u.c.

Šāda anketēšana, ļauj projekta attīstītājam daudz plašāk izvērtēt potenciālo pretendentu atbilstību BIM projektam un samazināt nākotnes riskus projekta realizācijā. Kā jau rakstā par “BIM dimensijām” ir pieminēts, tad vislielākais pozitīvais efekts rodas, ja ir sinerģija starp visiem projektā iesaistītajiem. BIM zūd jēga, ja uzsākot projekta realizāciju tiek konstatēts, ka kāds no projektētājiem strādā tikai 2D vai arī nespēj darboties CDE platformās. Tāpat veiksmīgu projekta realizāciju izjauc “pēkšņa” kāda  dalībnieka jaudas resursu trūkums- nevar piegādāt, jo nav brīvu transportu, nevar saražot, nevar uzprojektēt u.c. Pēdējais posms BEP pārdošanas stadijā ir aptaujas analizēšana un optimālās projekta komandas izveidošana.

BEP realizācijas stadijā tiek veidots balstoties uz pārdošanas stadijas informācijas, nav jāveido no sākuma. Šo plānu nosacīti var sadalīt vairākās daļās:

  • projekta mērķis, projekta informācija un dalībnieki;
  • projekta modelēšanas standarts (analogi CAD instrukcijai);
  • projekta koordinēšana.

Pirmajā BEP daļa tiek precizēta un atjaunota jau projekta pārdošanas stadijā sagatavotā informācija. Tas ir projekta mērķis, ko sagatavo projekta attīstītājs, kā arī tehniskais projekta apraksts. Šajā stadijā tiek uzrādīti arī visi projekta dalībnieki pa projekta disciplīnām,  viņu BIM speciālisti un kontakti. Tiek aprakstīta darbošanās vienotajā datu vidē (CDE) un attiecīgie projekta dalībnieka BIM speciālisti tiek piereģistrēti datu platformai.

Otrajā daļā, pie projekta modelēšanas standarta, tiek definēts koordinātu sākumpunkts, stāvu nosaukumi un augstuma atzīmes, dalījums etapos vai fāzēs, uzrādītas programmas un failu formāti ar ko darbojas attiecīgais projekta dalībnieks. Bez tam var tikt nodefinētas arī citas lietas, kas saistās ar modeļu izstrādi vai datu apmaiņu starp programmām, piemēram, noteikta marķēšanas sistēma, specifisku datu ievade modelī, failu sagatavošana ražošanas iekārtām, noteiktu programmu paplašinājumu (plug-in) lietošana projektā, BIM serveri un daudzas citas lietas.

Trešā sadaļā,  projekta realizācijas laika BEP, ir viss kas saistās ar koordinēšanu un komunikāciju. BIM projektos regulāri tiek veiktas modeļu kolīzijas pārbaudes (saskaņā ar BEP norādīto plānu), ko veic projekta BIM koordinators. Tiek sagatavotas atskaites par labojamām lietām attiecīgai projekta disciplīnai. Projekta dalībnieki pārsvarā komunicē lietojot BCF formātu un attiecīgos programmu rīkus. Šādā veidā komunikācija un problēmu risinājumi tiek veikti daudz efektīvāk. Bez projekta modeļu kolīziju pārbaudēm un komunikācijas vadīšanas, nepieciešams arī pārbaudīt, vai modeļos esošā informācija ir korekta un atbilst projekta attīstītāja vēlmēm. Kā atceramies, projektēšanas stadijā radītā informācija saskaņā ar BIM tiek izmantota nākošajos projekta realizācijas posmos- ražošanā, loģistikā, būvniecībā un ēkas ekspluatācijā.

BIM izpildes plāns var saturēt gan ļoti daudz informācijas gan ļoti maz, bet būtiskākais ir, lai BEP ir ietverta kvalitatīva informācija. Plāns tiek aktualizēts visu projekta laiku, tāpēc ir uzticams informācijas avots visiem projekta dalībniekiem. Veiksmīgu BIM projekta realizāciju!

Ir jautājumi par šo tēmu, vai interesē cita aktuāla BIM tēma? Raksti mums!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *