Iepriekšējā rakstā tika ieskicēti tikai daļa būvniecības digitalizācijas virzienu. Pārskatot un nedaudz iedziļinoties dažādu valstu stratēģijās akadēmiskajos rakstos un daudzos citos informācijas avotos saistībā ar BIM, var rasties sajūta, ka globālā līmenī visi jau strādā atbilstoši tā procesiem un, ka BIM ir kaut kas ļoti plašs, ar daudz interpretācijām. Ar ko un kā sākt? Lai cik dīvaini nebūtu Marka Tvena citāts to paskaidro ļoti labi.

Ceļu uz BIM varam sākt ar formālās puses izpēti. Aiz skaistiem 3D modeļiem augsto tehnoloģiju (High-Tech) rīkiem slēpjas vienkārši un ikdienišķi dokumentu, normu un standartu kalni, kas apraksta BIM procesus. Šajos dokumentos ir ļoti daudz dažādu akronīmu, tāpēc pirms studējiet dokumentus, iepazīstiet plašāk izplatītos apzīmējumus.

Piedāvājam minimālo BIM “izdzīvošanas komplektu”:

1. BIM (Building Information Modeling)- process vai paņēmiens, kā pārvaldīt būvprojektu dzīves cikla informāciju;
2. BEP (BIM execution plan)- BIM realizācijas plāns. Tas ir dokuments, kurā apkoptas projektā iesaistītām pusēm nepieciešamā informācija (ražošanas rasējumi, lifta uzdevums, informācijas iesūtīšanas grafiks u.t.t.), kādas ir pušu tehniskās iespējas informācijas ģenerēšanā (failu formāti, programmu versijas u.t.t.) un cita būtiska informācija attiecībā uz informācijas apriti;
3. CDE (Common Data Environment)- kopīga datu vide, kas pamatā ir mākoņu datos balstīti risinājumi.
4. LOD (Level of Detail)- Detalizācijas pakāpe, ko parasti raksturo pieci līmeņi: 100, 200, 300, 400, 500. Zemākais līmenis jeb skice ir LOD 100, bet pilnīga detalizācija ar visu nepieciešamo informāciju ražošanai/būvniecībai LOD 500. Šis ir viens no tiem terminiem, ko BIM speciālisti interpretē daudz dažādos veidos un kuram, manuprāt, nav liela praktiska pielietojuma. Tas ir jēdziens, kas palīdz komunicēt par detalizāciju kā tādu, bet ne saturiski. Par LOD vien var rakstīt veselu rakstu!
5. IFC (Industry Foundation Classes)- BuildingSMART izstrādāts faila formāts, kas nav piesaistīts konkrētai programmai, bet programmu izstrādātāji to var integrēt savos produktos. Formāts paredzēts, kā neitrāls būvniecības datu apmaiņas veids starp daudz un dažādām programmām, kas sastopamas būvniecības industrijā.
6. BCF (BIM Collaboration Format) atvērta tipa fails, kas nodrošina BIM procesu komunikācijas menedžmentu. Praktiski tas nozīmē, ka BIM programmā projektētājs var sagatavot jautājumus un modeļa skatus, saglabāt šajā formātā un nodot citam projektā iesaistītajam. Fails satur komunikācijas vēsturi.

Turpinot par standartiem, pirmie ko vērts pieminēt, ir paša BIM standarti ISO 29481-1:2016,  ISO 29481-2:2012 un IFC standarts ISO 16739:2013. BIM standarta būtība ir aprakstīt metodoloģiju informācijas apmaiņai, lai biznesa procesus sasaistītu ar būvniecības projekta procesiem. Tāpat BIM standarts ieskicē un apraksta informācijas procesus visā ēkas dzīves ciklā. Standarts ir domāts ,lai atvieglotu dažādu būvniecības programmu savietojamību un sadarbību starp būvniecības projekta dalībniekiem. IFC standarts ir daudz tehniskāks. Patiesībā tas pamatā sastāv no konceptuālām datu shēmām un vairāk atgādina katalogu programmētājiem. Ja esi darbojies ar IFC failiem un ir kaut neliela izpratne par datiem, ko šis formāts spēj apstrādāt, tad iesaku šo standartu vismaz vienreiz caurskatīt.

Uzsākot ceļu uz BIM ir vērts palasīt Eiropas Komisijas EU BIM darba grupas un daudz dažādu nozares profesionāļu izstrādāto rokasgrāmatu. Rokasgrāmata domāta publiskam sektoram, bet vieglā valodā (salīdzinot ar citiem standartiem) atbild kāpēc BIM ir nepieciešams industrijai, kāds būs ieguvums ieviešot BIM principus publiskajos būvniecības iepirkumos. Dokumenta izstrādē iesaistījās un pieredzē dalījās 19 valsts no Eiropas Savienības, kā arī Islande un Norvēģija. Diemžēl Latvija šā dokumenta izstrādē nav iesaistījusies, pretstatā mūsu kaimiņiem Lietuvai un Igaunijai. Turklāt 33.lpp. un 69.lpp. var iepazīties tieši ar Igaunijas stratēģiju BIM ieviešanā un rekomendācijām turpmākai darbībai. Šajā dokumentā ir redzams cik atšķirīgas ir dažādu valstu pieejas BIM ieviešanai un attīstīšanai būvniecības nozarē. Pamatā tam ir katras valsts būvniecības nozares tradīcijas (un tās ir spēcīgas), nozares plašums, BIM pieredzes trūkums un straujā tehnoloģiju attīstība. Šī rokasgrāmata ir kā pirmie soļi uz vienotu BIM standartu un likumdošanu visā Eiropas Savienībā, taču ceļš vēl ir tāls un līkumots.

Vai tev interesē kādas konkrētas valsts BIM ieviešanas stratēģija un standarti? Iesaki tēmu!