BIM esence

Okt - 29
2017

BIM esence

 Informācija par un ap BIM ir daudz, atliek tik atrast laiku to visu izlasīt un uzzināt. Pirms to dariet, piedāvājam nelielu rakstu par to, kas tad ir BIM esence jeb būtība, un kur tad tie solītie labumi parādās.

Iepriekšējos rakstos apskatījām, kas ir BIM, kāda ir tā formālā puse, kādas tad ir jaunās lomas projektēšanā un projektu vadībā un kādas ir BIM dimensijas. Viss uzskaitītais ir instrumenti, lai sasniegtu BIM mērķi. Pašu mērķi un ceļu līdz tam vislabāk raksturo 3 grafiki.

Pirmais no tiem ir izmaksu piesaiste projekta dzīves ciklam. Tas lieliski parāda korelāciju starp projekta stadijām un projekta izmaiņām/izmaksām. Jo vēlākā projekta fāzē ir būve, jo dārgāk izmaksā būvprojekta izmaiņas. Cik izmaksās pārbīdīt nesošu sienu, kad ēka jau uzbūvēta? Līdzīgas situācijas ir visai izplatīta prakse būvniecībā (sarkanā līkne grafikā). Šīs līknes ir viegli uztveramas un noteikti visi piekritīs, ka veicot būvprojekta izmaiņas ražošanas un būvniecības stadijās tās var būtiski palielināt kopējās izmaksas. Tātad projektam ir jābūt kvalitatīvi izstrādātam, pirms tas nonāk realizācijā. Lai to varētu panākt, visiem ir jāspēj agrīnā projekta stadijā izvērtēt un atrast labākos risinājumus projektam. Tas faktiski nozīmē, ka projekta sākumā būvprojektam ir būtībā ir jābūt gatavam. Varbūt izklausās nereāli un absurdi, taču BIM tehnoloģijas ļauj šādu rezultātu sasniegt (zaļā līkne). Kā mēs redzam no līknes, tad BIM arī nozīmē ievērojami lielāku darba apjomu projektēšanas stadijā. Šajā brīdī arhitekti un inženieri noteikti saķer galvu, par papildus darbu apjomu, nepagarinot termiņus. Atslēgas vārds ir BIM tehnoloģijas un spējas projekta dalībniekiem efektīvi sadarboties, izslēgt atkārtojošos darbus (piemēram, ēkas ģeometrijas zīmēšana no jauna dažādās projekta sadaļās AR, BK, AVK u.c.). Svarīga ir ne tikai tehnoloģija, bet arī speciālistu spējas to pielietot un izmantot visas piedāvātās iespējas. Vienkāršāk sakot kvalifikācija.

1.att. Izmaksu piesaiste projekta dzīves ciklam

Otrais attēls ir detalizētāks informācijas plūsmas attēlojums projekta stadijās. Paturpinot pirmā attēla tēmu par atkārtojošo darbu izslēgšanu tad, šajā grafikā tas ir skaidrāk redzams. No informācijas plūsmas viedokļa svarīgākās ir tieši projekta programmas un skiču stadijas. Šo stadiju laikā projekta attīstītājs sagatavo uzdevumu turpmākajiem projekta izstrādātājiem un realizētājiem. Shēma ir vienkārša, katra nākošā projekta stadija balstās uz iepriekšējā stadijā izstrādāto informāciju. Tai ir jābūt pieejamai un tādā formātā, lai to varētu apstrādāt citās BIM programmās. BIM ir risinājumi situācijām, kad pie projekta vienlaicīgi strādā vairāku sadaļu projektētāji. Tie ir dažādi digitāli rīki, kas palīdz atrast 3D objektu konfliktu vietas, tāpat ir rīki kas ievērojami atvieglo dažādu caurumu un atvērumu menedžmentu, kā arī savstarpējo komunikāciju (BCF formāts). Pavisam vienkārša piemēra veidā šo plūsmu var aprakstīt sekojoši

  • Arhitekts sagatavo ēkas skici 3D un darba programmu;
  • Tālāk jau tas pats vai cits arhitekts turpina tā paša modeļa detalizāciju, inženieriem tiek iesniegts 3D modelis ar nesošajām konstrukcijām ko turpina izstrādāt un detalizēt , tāpat apkures, ventilācijas inženieriem atbilstoši modeļi, lai tos izmantotu kā bāzi saviem aprēķiniem un tīklu izstrādei un atbilstoši pārējām projekta sadaļām.
  • Darba projektu, jeb augstākas pakāpes detalizāciju par bāzi ņemot izstrādātos modeļus turpina tie paši vai citi projektētāji.
  • Paralēli darba projektam noris projekta vadības un izmaksu un būvniecības plānošana (4D un 5D) par pamatu izmantojot izstrādāto informāciju.
  • Ražošanas no BIM modeļiem var iegūt dažādu iekārtu failus (automatizētā ražošana), kā arī ir pieejami dažādu izstrādājumu 3D modeļi. Tas ievērojami ļauj uzlabot izstrādājumu kvalitāti un objektā materiāli nonāk kvalitatīvi un laicīgi.
  • Būvniecības procesā 3D modelis ievērojami atvieglo ikdienas darbu plānošanu un uzlabo kvalitāti un darba drošību.
  • Pilna projekta informācija ekspluatācijas laikā atvieglo dažādu iekārtu ekspluatāciju un apsekošanu, jo visi dati pieejami vienuviet. BIM procesā tiek sagatavota informācija par konstrukcijām, to slodzēm un materiāliem, kas savukārt ievērojami atvieglo ēkas pārbūvi, piemēram, nomainoties telpu nomniekam vai ēkas funkcijai kā tādai.

2.att. Informācijas plūsma

Iepriekšējie attēli samērā vienkāršā veidā attēlo tos labumus ko sniedz BIM. Taču tajos arī ir labi saskatāma lielāka piepūle projektēšanas stadijā un arī nepieciešamība dalīties ar informāciju. Šie ir 2 būtiskākie jautājumi, lai vispār uzsāktos BIM realizācija projekta ietvaros. Pirmo no šīm problēmām labi izskaidro 3.att. Lielāka piepūle projektēšanas stadijā nozīmē būtībā nozīmē augstākas kvalifikācijas darbinieki un vai lielāks darba stundu skaits. Tātad izmaksas objektīvu iemeslu dēļ pieaugs. Kurš par to maksās? Apskatot pēdējo attēlu mēs redzam proporcionālas projekta stadiju izmaksas. Pirmajā vietā bez pārsteiguma ir ēkas ekspluatācijas izmaksas visā tās dzīves ciklā. Nākošā pozīcija ir apsaimniekošanas pakalpojumi (visā ēkas dzīves ciklā), bez kuriem būtu grūti iedomāties normālu ēkas ekspluatāciju. Trešā lielākā pozīcija ir ēkas būvniecības izmaksas un pēdējā vietā no izmaksu jautājuma ir projektēšana. Projektēšanas izmaksu pieaugums par 10%, 20% vai pat 30% uz kopējām ēkas dzīves cikla izmaksām ir niecīga summa. Kvalitatīvi izstrādāts projekts spēj ne tikai nepalielināt plānotās izmaksas, bet pat samazināt tās. Taču šie ietaupījumi jau attiecas uz ražošanas, būvniecības, apsaimniekošanas un ekspluatācijas izmaksām, kas ir ievērojami lielākas. Protams, līdz ar projektēšanas izdevumu pieaugumu ir jābūt pretī atbilstošiem kvalitātes uzlabojumiem un potenciālajiem ēkas ekspluatācija izdevumu samazinājumiem.

3.att. Ēkas dzīves cikla izmaksu grupas

Nobeidzot rakstu ar pēdējo jautājumu par projektētāju vēlmi dalīties ar informāciju, kā arī autortiesībām un datu drošības jautājumiem, gribas teikt, ka tas nav tik vienkārši. Vēlme dalīties ar informāciju būtu vēl samērā vienkārši motivējama, taču autortiesības jau ir daudz komplicētāks jautājums. Šis jautājums jau daļēji ir ārpus nozares, tāpēc skatāms jau valstiskā līmenī. Datu drošības riski pamazām ieskicējas un nozares līderi ir uzsākuši diskusijas par šī jautājuma potenciālajiem risinājumiem nākotnē.

Vai ir vērts ieguldīt kvalitatīvā projektā un kā to nomērīt? Šie jautājumi projekta ietvaros noteikti ir risināmi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *