BIM dimensijas

Okt - 22
2017

BIM dimensijas

Līnija simbolizē vienu dimensiju, plakne divas, bet kubs – trīs dimensijas. Cilvēki apkārtējo vidi uztver telpiski, tāpēc 3D mums šķiet saprotams un viegli uztverams, bet kas ir 4D, 5D, 6D un pat 7D? Par to arī šoreiz rakstā.

Ēkas dzīves cikls ir ļoti komplicēts un sastāv no ļoti daudziem dažādiem procesiem. Kā jau daudzas lietas arī šo mēs varam sadalīt mazākos posmos, tādejādi atvieglojot tā analīzi un dažādu procesu efektivizāciju. BIM tiek sadalīts nosacīti 5 dimensijās. Pirmā no tām ir labi zināma 3D jeb telpiskā modelēšana, kurai seko plānošana, izmaksas un ražošana, ilgtspējība un ēkas apsaimniekošana. Ne visos informācijas avotos ilgtspējība tiek izdalīta kā atsevišķa dimensija,  taču ņemot  vērā tās pieaugošo lomu būvniecībā, to ieteicam aplūkot atsevišķi. BIM būtībā ir šo visu dimensiju sinerģija, kas rezultātā dod ievērojamu ieguvumu ēkas/ būves dzīves ciklā.

3D

3D dimensija pēc savas būtības nav tikai modeļa izstrāde, bet ietver sevī visu, kas attiecas uz trīs dimensiju digitālo telpu. Ar 3D mēs saprotam arī telpiskus lāzera skenējumus, kurus kā punktu mākoņus varam ienest programmās un apstrādāt. Šajā BIM dimensijā iekļaujas arī dažāda veida ēkas vai būves modeļa animācijas un procesu simulācijas. Mēs varam izveidot video, kurā attēlota ēkas būvniecība, vai simulēt kravu piegādes un pārbaudīt kā to kavējumi ietekmēs transporta kustību objektā vai celtņa noslodzi. Tāpat varam simulēt noteiktus būvniecības procesus, piemēram saliekamo konstrukciju montāžu un uzlabot darba drošību konkrētajā situācijā.

4D

Ar 4D tiek saprasts viss kas attiecas uz plānošanu, bet par pamatu ņemot ēkas vai būves 3D modeli. Varbūt to sākumā to ir grūti uztvert, bet patiesībā šādi plānot ir daudz efektīvāk, kā klasiskajā variantā. Iedomājieties, ka jums jāsastāda montāžas grafiks pēc konstrukciju saraksta. Lai noskaidrotu kuras konstrukcijas (marķējumi) atrodas montāžas zonā, nepieciešami rasējumi. Tad tabulā pie attiecīgā konstrukcijas marķējuma tiek ierakstīts datums, ja ir izmaiņas, tad process atkārtojas un lielos būvobjektos plānošana būs darbietilpīga. 4D versijā tas būtu ievērojami vienkāršāk, 3D modelī iezīmējot nepieciešamos konstrukciju elementus un piešķirot datumu. Šādā veidā plānošanas brīdī nav nepieciešams zināt marķējumus, bet tikai atrašanās vietu digitālajā modelī. Bez šī vienkāršā piemēra 4D aptver visus būvprojekta realizācijas procesus- projektēšanu, ražošanu, loģistiku un montāžu. Grafiki ir integrēti 3D modelī un ļauj tos attēlot gan animācijās, gan arī citos vizuālos veidos. Populārākās 4D BIM programmas ir Vico Office un Synchro. Šīs programams ļauj savietot 3D ar grafikiem, bet ne tikai. Tās sniedz iespējas arī nākošo BIM dimensiju realizācijai.

5D

BIM izmaksu dimensija ir apjomīga un ietver daudz dažādu aspektu, ne tikai cenu. Būvobjekta izmaksas var ietekmēt daudz un dažādi faktori, tāpēc kvalitatīva informācija ļauj pieņemt labākus lēmums. Strādājot atbilstoši BIM procesiem informācijas apjoms ievērojami pieaug un cilvēkam to visu izanalizēt jau paliek sarežģīti un pat nereāli.  Ar dažādām programmām un algoritmiem varam izanalizēt vairākus scenārijus, ievērtējot lielāku izejas datu apjomu. Realitātē tas dod ievērojamu finanšu līdzekļu ietaupījumu. Bāzējoties uz datiem, kas iegūti no 3D un 4D, mēs varam veikt reālā laika izmaksu plānošanu, daudz un dažādu materiālu apjomu, specifikāciju ģenerēšanu un apstrādi, dažādu būvniecības scenāriju izstrādi un salīdzināšanu, sagatavot projekta izpildes, nodrošināt precīzu informāciju ražotājiem un daudzi citi pielietojumi.

6D

Saskaņā ar atsevišķiem pētījumiem ēku un būvniecība un ekspluatācija rada līdz pat 40% no globālām CO2 emisijām. Šī BIM dimensija apvieno ilgtspējības principus, pamatā ar to saprotot konceptuālus un detalizētus ēkas enerģijas patēriņa aprēķinus. Precīzi izstrādāti 3D modeļi ļauj ievērojami samazināt materiālu pārpalikumus ražošanas un būvniecības procesā, tādejādi vienlaikus ietaupot finanšu līdzekļus būvniecības procesā un samazinot ietekmi uz vidi. BIM nodrošina informāciju un pamatprincipus LEED un BREEAM sertifikācijai, kā arī tas ir analogs princips LEAN metodei- samazināt atkritumus vai darbības, kas patērē resursu, bet nerada vērtības (“Muda”), nedarīt liekus un bezjēdzīgus darbus tikai tāpēc, ka kaut kas ir jādara un ir vāja darbu organizācija (Muri”) un darba ritma nevienmērīgums (“Mura”). Cita starpā šeit var pieminēt divus LEAN menedžmenta instrumentus, kas lieti noderēs arī BIM procesos. Pirmais instruments ir inovācijas to vistiešākajā nozīmē. Tās bieži ir lielas, nozari būtiski ietekmējošas inovācijas, piemēram būvkonstrukciju 3D drukāšanas iespējas. To izstrāde parasti ir dārga un laikietilpīga, bet ietekme uz nozari ir graujoša gan pozitīvā gan negatīvā nozīmē. Otrais instruments ir pastāvīga procesu uzlabošana jeb “Kaizen”, ko varētu saukt par mazajām inovācijām. Kaizen izstrādā un ievieš uzņēmuma darbinieki, dara to ikdienā, un to izmaksas ir nelielas vai nav vispār taču rezultāts ir tūlītējs. Piemēram, plaši izplatītās un neproduktīvās iknedēļas sapulces. Ja dalībnieki sagatavojas pirms tam un sapulcē konstruktīvi izrunā aktuālos jautājumus, tad tiek ietaupīts laiks, kā arī lēmumu pieņemšanas process kļūst dinamiskāks.

7D

Beidzamā BIM dimensija ietver visus jautājumus kas attiecas uz ēku vai būvju ekspluatāciju un ar to saistītās iekārtas un aprīkojumus. Ne mazāk svarīgi ir sakārtot 3D modeli atbilstoši uzbūvētajam (as-built) un nodrošināt informāciju atbilstoši COBie’s standartam. BIM procesā radītā informācija ir būtiska ēkas turpmākajā ekspluatācijas laikā līdz pat tās demontāžai. To var papildināt ar informāciju no sensoru sistēmām kas novēro ēkas konstrukciju “uzvedību” (SHM- Structural Health Monitoring). Piemēram seismiski aktīvos rajonos gan BIM gan SHM ļauj ātri un precīzi novērtēt ēkas drošumu ekspluatācijā. Tāpat šo informāciju var veiksmīgi izmantot pie ēkas pārbūves darbiem vai tās dzīves cikla noslēgumā- demontāžā. Balstoties uz BIM informāciju ir iespējams precīzi noskaidrot pārstrādājamo materiālu apjomu (tērauds, alumīnijs, stikls u.c.) un atkritumu apjomu, kā arī sagatavot drošu demontāžas plānu.

BIM ir plaša tēma, tāpēc tā būtisko ietekmi būvniecībā uzreiz nevar pamanīt. Ar daudzām šajā un iepriekšējos rakstos pieminētājām lietām, mēs tā vai savādāk esam saskārušies ikdienā, taču aptverot kopainu, to nozīme mainās. Detalizēti izstrādātam 3D modelim nebūs nozīmes, ja šo informāciju tālāk neviens neizmantos savu procesu uzlabošanā. Kā jau sākumā pieminēts, BIM ir piecu dimensiju sinerģija, un katrai no konteksta izrautai lietai ir pavisam neliela vērtība salīdzinot ar to, ko tā varētu sniegt projekta dzīves cikla kontekstā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.